SIA “Gulbenes nami”
ūdenssaimniecības raksturojums un pakalpojumu apjomi
SIA “Gulbenes nami” reģistrēta 2002.gadā, tās 100% kapitāldaļu turētāja ir Gulbenes novada pašvaldība. Sabiedrības pamatdarbība ir regulētu ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšana, kā arī neregulētu pakalpojumu sniegšana, t. sk. siltumapgādes un nekustamā īpašuma pārvaldīšanas pakalpojumu u. c. pakalpojumu sniegšana.
2020.gada 7.septembrī tika noslēgts reorganizācijas līgums par Sabiedrību ar ierobežotu atbildību “ALBA” un SIA “Gulbenes nami” reorganizācijas procesu apvienošanās ceļā, un SIA “Gulbenes nami” kā iegūstošajai sabiedrībai tika pievienota Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “ALBA”, reorganizācijas process tika pabeigts 2021.gada 25.janvārī, taču faktiski SIA “Gulbenes nami” pakalpojumu sniegšanu un uzskaiti pārņemtajās teritorijās sāka veikt no 2020.gada 1.novembra.
Līdz reorganizācijai Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “ALBA” nodrošināja ūdenssaimniecības pakalpojumus Gulbenes pilsētā un Stradu pagasta Ceļmalu, Stāķu un Šķieneru ciemā un Beļavas pagasta Svelberģu ciemā, savukārt SIA “Gulbenes nami” ūdenssaimniecības pakalpojumus sniedza pārējos Gulbenes novada pagastos, kuros līdz 2017.gada 1.septembrim ūdenssaimniecības pakalpojumus nodrošināja Gulbenes novada pagastu pārvaldes. Šobrīd SIA “Gulbenes nami” ūdenssaimniecības pakalpojumus nodrošina visā Gulbenes novadā.
Šobrīd Sabiedrības ūdensapgādes pakalpojumus sniedz 1 728 lietotājiem (ūdens ievadu skaits) un kanalizācijas pakalpojumus – 1 114 lietotājiem (notekūdeņu izvadu skaits). Kopējais SIA “Gulbenes nami” ūdensapgādes inženiertīklu garums ir 125 km, un kopējais kanalizācijas inženiertīklu garums – 97 km.
Ūdensapgādes pakalpojumus SIA “Gulbenes nami” sniedz trīsdesmit nošķirtās ūdensapgādes sistēmās, un tikai četrās no tām lietotājiem piegādātais ūdens apjoms pārsniedz 10 000 m3 gadā (Gulbenes pilsētā 193 300 m3 gadā). Kanalizācijas pakalpojumus Sabiedrība kopumā sniedz divdesmit piecās nošķirtās kanalizācijas sistēmās, un tikai divās no tām no lietotājiem savākto notekūdeņu apjoms pārsniedz 10 000 m3 gadā (Gulbenes pilsētā 187 650 m3 gadā). Tātad Sabiedrība pārsvarā ir nelielas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas.
Gulbenes novada pašvaldība 2008.gadā Gulbenes pilsētā realizēja Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu “Gulbenes ūdenssaimniecības attīstības II kārta” un 2017.gadā realizēja Eiropas Savienības Eiropas reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) līdzfinansētu projektu “Infrastruktūras uzlabošana uzņēmējdarbības attīstībai Brīvības ielas zonā”. Par projektu ietvaros ierīkotajiem ūdenssaimniecības nodrošināšanai nepieciešamajiem pamatlīdzekļiem starp Gulbenes novada pašvaldību un SIA “Gulbenes nami” ir noslēgts finanšu nomas līgums.
Gulbenes novada pagastos laika periodā no 2005. līdz 2013.gadam ir realizēti 16 ūdenssaimniecības attīstības projekti, kurus ir līdzfinansējis Eiropas Savienības ERAF. Tā kā Gulbenes novada pašvaldība, sākot ar 2017.gadu, pakāpeniski nodeva ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu SIA “Gulbenes nami”, tad pagastu pārvalžu īpašumā esošie pamatlīdzekļi tika pārvērtēti un ieguldīti Sabiedrības pamatkapitālā.
Ūdenssaimniecības pakalpojumu veido četras daļas: ūdens ražošana, ūdens piegāde, notekūdeņu savākšana un notekūdeņu attīrīšana.
Ūdens ražošanas posmā ūdens tiek pacelts no artēziskā urbuma, kas atkarībā no ģeoloģiskā stāvokļa ir dažādos dziļumos. Pēc pacelšanas no urbuma tas tiek attīrīts līdz dzeramā ūdens statusam, ko nosaka Latvijas Republikas normatīvi. Ūdens attīrīšanas procesā tiek izmantotas ūdens atdzelžošanas iekārtas, jo ūdenim pēc pacelšanas no artēziskā urbuma ir palielināts dzelzs un mangāna saturs, bet bakterioloģiski ūdens ir tīrs, bez mikroorganismu piejaukuma.
Ūdens atdzelžošanas iekārta ūdens atdzelžošanu veic ar aerācijas metodi, panākot dzelzs oksidēšanos ar skābekli un, tad to filtrējot, caur kvarca smiltīm iegūst to tīru. Šo filtrējošo vidi ir nepieciešams periodiski skalot jeb reģenerēt. Iekārtai skalojoties, sakrājušais dzelzs un mangāns tiek izskalots no filtrējošā materiāla. Iekārtas skalošanās tiek veikta automātiski ar vadības mehānisma palīdzību.
Pēc attīrīšanas ūdens caur ūdensvada tīkliem nonāk pie patērētāja gatavs lietošanai. Notekūdens pa caurulēm nonāk notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kuras savukārt bioloģiski attīra piesārņotos notekūdeņus. Notekūdeņu attīrīšanas procesā piedalās baktērijas, kas pārtiek no notekūdeņu piesārņojošām vielām.
Sadzīves notekūdeņi, kuri rodas mazgājot traukus, mazgājot veļu vai izmantojot dušu un kanalizāciju, nonāk notekūdeņu bioloģiskajās attīrīšanas iekārtās, kurām ir noteikta attīrīšanas jauda atkarībā pēc iedzīvotāju skaita. Attīrīšanas iekārtās kanalizācijas notekūdeņi tiek attīrīti līdz pakāpei, kad tos var novadīt atklātās ūdens tilpnēs vai zemē, lai neveidotos kanalizācijas notekūdeņu uzkrājumi, kā tas ir gadījumos, ja sadzīves notekūdeņi tiek novadīti asenizācijas bedrēs. Attīrīšana notiek, pateicoties baktērijām, kas noārda sadzīves kanalizācijas ūdeņos esošās bioloģiskās un ķīmiskās vielas.
Kā darbojas centralizētā ūdensapgāde un kanalizācija
1. Ūdens ceļš līdz daudzdzīvokļu mājas dzīvoklim vai individuālai mājai sākas ar ūdens iegūšanu no pazemes vai virs-zemes ūdensgūtnes.
2. Iegūto ūdeni sagatavo atbilstoši dzeramā ūdens kvalitātes un nekaitīguma prasībām.
3. Iegūto un sagatavoto ūdeni uzkrāj ūdens tilpnēs (pazemes/virszemes tīrā ūdens rezervuāri, ūdenstorņi), lai nodrošinātu ūdens piegādes nepārtrauktību jebkurā diennakts laikā.
4. No ūdens tilpnēm ar sūkņu vai gravitācijas radīta spiediena (ūdenstorņi) palīdzību ūdeni piegādā līdz piederības robežai.
5. Piegādātā ūdens apjoms tiek uzskaitīts ar komercuzskaites mēraparātu (kopējā ēāk patērētā ūdens skaitītāju) vai noteikts saskaņā ar pašvaldības apstiprinātu ūdens patēriņa normu.
Šo ūdens ceļu līdz piederības robežai sauc par centralizēto ūdensapgādes sistēmu. Tālāk ūdens ceļš līdz dzīvoklim turpinās pa ēkas īpašnieka īpašumā vai valdījumā esošajiem ūdensvadiem, un šo procesu nodrošina ēkas īpašnieks vai apsaimniekotājs. Ēkā ūdens tiek uzsildīts karstā ūdens nodrošināšanai.
6. Ēkas īpašnieks vai apsaimniekotājs nodrošina ēkā radušos notekūdeņu savākšanu un ievadīšanu centralizētajā kanalizācijas sistēmā. No izvada savākto notekūdeņu apjomu nosaka atbilstoši patērētajam ūdens apjomam vai notekūdeņu plūsmas mērītāja rādījumam. Tālāk notekūdeņi pašteces ceļā vai ar kanalizācijas sūkņu staciju starpniecību nonāk attīrīšanas iekārtās, kur tie tiek attīrīti un novadīti vidē.
