1. Kas ir dzīvokļu īpašnieku kopība un kopīpašums?
Dzīvokļu īpašuma likums (turpmāk – Likums) 2. pants nosaka, ka Dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski nav atdalāmi.
Likumā nosaka kārtību, kādā veicamas darbības ar kopīpašumu, definē mājas pārvaldes institūciju – dzīvokļu īpašnieku kopību, un nosaka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas kārtību dažādu jautājumu risināšanā.
Kopīpašumā ietilpst:
1) dzīvojamās mājas un tās ārtelpu ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu pārsegumi, koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma;
2) dzīvojamās mājas palīgēkas un būves;
3) zemesgabals, uz kura atrodas attiecīgā dzīvojamā māja, ja tas nepieder citai personai.
2. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanu un kopības lēmuma pieņemšanu.
Dzīvokļu īpašuma likums (turpmāk – Likums) nosaka kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumu.
Likums paredz 3 veidus, kā var pieņemt kopības lēmumu, tie ir:
- dzīvokļu īpašnieku kopsapulce;
- aptaujas veidā;
- citādi savstarpēji vienojoties.
3. Ugunsdrošības instrukcija ēku, telpu un dzīvokļu īpašniekiem, valdītājiem, pārvaldniekiem, kā arī īrniekiem un nomniekiem.?
Katra nama iedzīvotāji ir atbildīgi par ugunsdrošības prasību ievērošanu savā īpašumā un kopīpašumā. Saskaņā ar Ministri kabineta izstrādātajiem Ugunsdrošības noteikumiem iedzīvotājiem ir jāpārzina ugunsdrošības noteikumi un jāspēj reālu ugunsgrēka briesmu gadījumā rīkoties operatīvi. Lai izvairītos no iespējamā ugunsgrēka izcelšanās, aicinām iepazīties ar noteikumiem ugunsdrošībai daudzdzīvokļu ēkās.
Vispārējās prasības
- Ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka.
- Nepieļaut bēniņu telpu izmantošanu dažādu priekšmetu un materiālu uzglabāšanai, kā arī turēt aizslēgtus bēniņus, pagrabus un tehniskās telpas.
- Aizliegts bēniņos, pagrabos, cokolstāvos, uz balkoniem vai lodžijām uzglabāt viegli uzliesmojošus, sprādzienbīstamus un degt spējīgus priekšmetus, šķidrumus un vielas, piem., gāzes balonus vai degvielas kannas (dzīvokļos atļauts līdz 20 litriem).
- Daudzdzīvokļu māju iekšpagalmos aizliegts transporta līdzekļu, būvmateriālu u.c. novietot ugunsdrošības atstarpēs un operatīvā transporta piekļūšanas vietās.
- Ja izcēlies ugunsgrēks, ziņot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (01 vai 112), nosaucot objekta adresi, ugunsgrēka izcelšanās vietu, ziņotāja vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru, kā arī pieprasīto papildu informāciju par ugunsgrēku.
- Daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas pārvaldnieka (apsaimniekotāja) pienākumi:
5.1. nodrošināt un kontrolēt ugunsdrošības prasību ievērošanu ēkas koplietošanas daļās;
5.2. izstrādāt ugunsdrošības instrukciju saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 82 “Ugunsdrošības noteikumi” 10.punktu un izsniegt dzīvokļu īpašniekiem, valdītājiem, pārvaldniekiem, īrniekiem vai nomniekiem (konkrētajā gadījumā – tiešajiem lietotājiem).
Elektroietaises
- Elektroietaises jāuztur darba kārtībā, to ekspluatāciju jāveic saskaņā ar ražotāja tehnisko noteikumu un elektroietaišu ierīkošanu reglamentējošo normatīvo aktu ugunsdrošības prasībām.
- Aizliegts izmantot bojātas elektroietaises un paštaisītas elektriskās sildierīces un atstāt bez uzraudzības tīklam pieslēgtas elektroietaises, ja ekspluatācijas noteikumos tas aizliegts.
Apkure un ūdens sildīšana
- Apkures un ūdens sildīšanas iekārtas un ierīces (turpmāk – apkures iekārtas un ierīces) jāuztur darba kārtībā un jāievēro to ekspluatācija saskaņā ar ražotāja tehnisko noteikumu prasībām un apkures ierīču izbūvi reglamentējošo būvnormatīvu ugunsdrošības prasībām.
- Krāšņu, dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehnisko stāvokli reizi trijos gados jāpārbauda sertificētam skursteņslaucītājam un par to jāsastāda akts.
- Dūmvadus, kuriem pievienotas gāzes iekārtas, un gāzes iekārtu uzstādīšanas telpu ventilācijas kanālus ekspluatācijas laikā pārbauda un attīra šādos termiņos:
3.1. ķieģeļu dūmvadus – ne retāk kā reizi gadā;
3.2. ķieģeļu dūmvadus ar oderējumu un metāla dūmvadus – ne retāk kā reizi divos gados;
3.3. ventilācijas kanālus – ne retāk kā reizi trijos gados.
- Apkures iekārtas un ierīces pārbauda divas reizes gadā, ja ekspluatācijas noteikumos nav noteikts citādi, un, ja nepieciešams, attīra no sodrējiem.
- Cietā kurināmā apkures ierīces kurtuves priekšā degtspējīga materiāla grīdu pārklāj ar degtnespējīgu materiālu, kura izmērs nav mazāks par 0,5 metriem perpendikulāri kurtuvei un 0,7 metriem paralēli tai.
- Nenodzēstus izdedžus, ogles un pelnus izber ne tuvāk par sešiem metriem no dzīvojamo ēku degtspējīgām konstrukcijām īpaši ierīkotās vietās, lai nepieļautu uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas.
- Aizliegts izmantot bojātas apkures iekārtas un dūmvadus un atstāt bez uzraudzības iekurtās apkures ierīces, ja to neatļauj tehniskās ekspluatācijas noteikumi.
- Aizliegts izmantot ventilācijas kanālus apkures iekārtu dūmu novadīšanai.
4. Dūmvadu tīrīšana ir svarīgākais priekšnoteikums drošībai?
Dūmvadu tīrīšana ir svarīgākais priekšnoteikums drošībai un ilgam apkures ierīču kalpošanas laikam. Iedzīvotājiem, kuri siltumu savos mājokļos nodrošina ar kurinot krāsnis, noteikti jāpievērš uzmanība ugunsdrošībai. Sākot ar dūmvadu tīrīšanu un krāšņu un skursteņu tehnisko stāvokli, līdz drošai kurināmā uzglabāšanas vietai. Regulāra dūmvadu tīrīšana ir priekšnoteikums drošībai, dūmvada efektīvai darbībai un ilgam kalpošanas laikam.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika liecina, ka katru gadu dažādu apkures ierīču neatbilstošas ekspluatācijas dēļ notiek vairāki simti ugunsgrēku visā Latvijā. Lai izvairītos no nelaimes un varētu nodrošināt nepieciešamo siltumu mājokļos, kurinot malkas, gāzes vai cita veida apkures ierīci, vismaz reizi trijos gados jāapseko dūmvadu, dūmeju un dūmkanālu tehniskais stāvoklis. Neiztīrītu sodrēju dēļ, apkures ierīcēs, pasliktinās vilkme, tās dūmo, un nespēj nodrošināt nepieciešamo siltuma atdevi.
Vislielākās ugunsnelaimes rodas, tad, ja skurstenī aizdegas neiztīrītie sodrēji. Sodrējiem degot, skurstenī veidojas ļoti augsta temperatūra ( līdz pat 1000 grādiem un vairāk ), savukārt skursteņu ejās veidojas augsts spiediens. Ja skursteņa kanālā ir plaisas, uguns caur tām var nonākt mājā un izraisīt ugunsgrēku. Aizdegoties sodrējiem metāla skurstenī, notiek skursteņa pārkaršana un tas izraisa metāla deformācijas un izolējošā materiāla struktūras izmaiņas.
Sodrēji no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma un apkures sezonā ne retāk kā divas reizes apkures sezonā apkures krāsnīm un virtuves pavardiem. Ilgdedzes krāsnīm tīrīšana jāveic vismaz reizi sezonā.
Ugunsnelaimi var izraisīt gan degoša malka, gan arī kvēlojošas ogles vai izdedži. Tādēļ vērts padomāt par droši izdedžu un ogļu izbēršanas vietu. Ugunsdrošības noteikumi aizliedz nenodzēstus izdedžus un ogles izbērt dzīvojamo ēku tuvumā. Tie jāizber atbilstoši iekārtotās vietās ne tuvāk par 10 metriem no ēkām un būvēm. Tāpat ievērojiet, ka kurtuves un virtuves pavarda priekšā grīda jāpārklāj ar nedegoša materiāla loksni. Speciālisti iesaka izmantot skārda loksni, kuras izmēriem jābūt vismaz divreiz lielākiem par kurtuves aili.
Kurināmie materiāli, kā ogles un kūdra, kam piemīt pašaizdegšanās spēja, noteikti jāuzglabā speciāli šim nolūkam pielāgotās telpās vai laukumos un ne tuvāk par 10 metriem no ēkām vai būvēm. Ugunsdrošības ievērošana, pirmkārt, ir atbildība par saviem tuviniekiem, kaimiņiem un līdzcilvēkiem. Elementāra piesardzība nozīmē vairāku aizliegumu ievērošanu :
– novietot kurināmo un citus degtspējīgus materiālus kurtuves atveres priekšā ne tuvāk par 1,2 metriem;
– neatstāt bez uzraudzības degošas apkures ierīces, ja to neatļauj tehniskās ekspluatācijas noteikumi;
– nenovietot uz apkures ierīcēm degtspējīgus priekšmetus un materiālus;
– nekurināt krāsnis un plītis ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus;
– neizmantot vēdināšanas kanālus, kā apkures krāšņu vai pavardu dūmvadus;
– neizmantot bojātas apkures iekārtas un dūmvadus;
– nepārkurināt krāsnis un apkures ierīces.
Skursteņu un dūmvadu regulāra apkope un tīrīšana ir noteikta ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumiem Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi”. Par šo noteikumu neievērošanu ir paredzēts naudas sods.
5. Kā rīkoties, ja ir nepieciešams kāpņu telpas kosmētiskais remonts, jumta seguma, apgaismojuma remonts?
Dotais jautājums ir jālemj dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolā ar 50%+1 dzīvokļu īpašnieku balsu, attiecīgi dzīvokļu īpašnieku protokolā aprunājot par kādiem līdzekļiem tiks veikti augstākminētie darbi. Ja lēmums būs pozitīvs SIA “Gulbenes nami” aprēķina nepieciešamo darbu izmaksas un darbu izmaksu tāmi nodod Jums saskaņošanai.
6. Kāds ir ūdensskaitītāju pārbaudes periodiskums?
2007.gada 09.janvāra LR MK Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu Nr.40 nosaka, ka ūdens patēriņa skaitītāju periodiskums ir ne retāk kā reizi četros gados (pielikums p.4.4.),
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” p.17.8. šajā laika periodā par ūdens patēriņu dzīvoklī tiek aprēķināts – ne vairāk kā 10 m3 mēnesī par katru dzīvoklī dzīvojošu personu, ievērojot 19.p.
7. Kur un kā var noslēgt apsaimniekošanas līgumu?
Apsaimniekošanas līgumu var noslēgt SIA “Gulbenes nami” ofisā (Gaitnieku iela 1B, Gulbenē) klientu pieņemšanas laikos. Līdzi jāņem pasi, Zemesgrāmatas oriģināls (ja ir pirkuma/pārdošanas līgums, maiņas līgums utml.). Klientu pieņemšanas laiki: pirmdienās 14:00 – 18:00, otrdienās 8:00 – 11:00.
8. Uz kāda dokumenta pamata tiek aprēķināta „ūdens starpība”?
Ūdens starpība tiek aprēķināta pamatojoties uz 2008.gada 9.decembra MK noteikumu Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 19.punktu.
9. Kādi ir „ūdens starpības” veidošanās iemesli?
– bojātas santehniskās ierīces dzīvokļos;
– ūdens zagšana, pielietojot mehānisko iedarbību uz skaitītājiem;
– neprecīza ūdens skaitītāju rādījumu apaļošana;
– nesavlaicīga un neregulāra ūdens skaitītāju rādījumu nodošana;
– faktiskā ūdens patēriņa noslēpšana/samazināšana;
– plašs dzīvokļu skaitītāju rādījumu nolasīšanas diapazons.
10.Kura atbildībā ir daudzdzīvokļu māju apkures sistēmas siltummaiņi?
Par daudzdzīvokļu mājas apkures sistēmu, t.sk. siltummaini atbild dzīvojamās mājas kopība vai tās pilnvarotā persona, kura veic siltumapgādes tīklu apkalpošanu.
11. Vēlos atteikties no siltā ūdens un uzstādīt boileri. Vai šajā gadījumā būs jāmaksā par karstā ūdens cirkulāciju, vai kādas citas izmaksas, kas saistītas ar silto ūdeni, no kā būšu atteicies?
Ja mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nav lēmusi citādi, tad par siltumenerģiju karstā ūdens cirkulācijai izdevumus aprēķina atbilstoši īpašnieka dzīvokļu īpašumu skaitam mājā, visiem dzīvokļiem, neatkarīgi no tiem pieslēgto komunālo pakalpojumu veidiem. To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.1013 (17.2.1.punkts).
Dzīvokļa īpašniekam, kurš ir arī mājas kopīpašuma līdzīpašnieks, būs jāsedz ar mājas kopīpašuma uzturēšanu saistītie cirkulācijas sistēmas uzturēšanas izdevumi, ja tādi būs. Par faktiski patērēto karsto ūdeni no boilera, tāpat kā par auksto ūdeni, būs jāmaksā tikai pēc noteiktā ūdensapgādes un kanalizācijas tarifa.
12. Vai iedzīvotājiem jāmaksā par siltuma zudumiem maģistrālēs?
Nē. Visus zaudējumus sakarā ar siltuma zudumiem maģistrālēs, sedz pats siltuma piegādātājs. Turpretī, ja siltuma zudumi ir mājā, par to gan nākas maksāt iedzīvotājiem.
13. Kādas ir mājas pārvaldīšanas obligātās darbības?
To nosaka Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pants.
Obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības:
- dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām: dzīvojamās mājas sanitārā apkope; apkures, aukstā ūdens un kanalizācijas nodrošināšana, kā arī sadzīves atkritumu izvešana; dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts; dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes nodrošināšana; dzīvojamās mājas energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšana;
- pārvaldīšanas darba plānošana, organizēšana un pārraudzība, tajā skaitā: pārvaldīšanas darba plāna, tajā skaitā uzturēšanai nepieciešamo pasākumu plāna, sagatavošana; attiecīgā gada budžeta projekta sagatavošana; finanšu uzskaites organizēšana; dzīvojamās mājas lietas vešana; līguma par piesaistītā zemesgabala lietošanu slēgšana ar zemesgabala īpašnieku; informācijas sniegšana valsts un pašvaldību institūcijām.
Citas pārvaldīšanas darbības tiek veiktas atbilstoši dzīvojamās mājas īpašnieka gribai un maksātspējai. Pie tām pieder ar dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu un šim nolūkam nepieciešamo pasākumu ilgtermiņa plāna sagatavošanu saistītās darbības.
14. Vai apsaimniekotājs var atteikties apsaimniekot dzīvojamo māju?
Jā, ja dzīvokļu īpašnieki nepilda savstarpēji noslēgtā apsaimniekošanas līguma nosacījumus, piemēram, savlaicīgi neveic maksājumus par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, apsaimniekotājs var pieņemt lēmumu par šī līguma laušanu. Tādas pašas tiesības, ja māja ir dzīvokļu īpašnieku valdījumā, ir arī pašiem dzīvokļu īpašniekiem – tādos gadījumos var izvēlēties citu apsaimniekotāju, vai apsaimniekot paši.
15. Dzīvoju jau daudzus gadus ārpus Latvijas. Latvija ir palicis dzīvoklis. Dzīvoklis netiek apdzīvots. Vai man šajā gadījumā ir jāmaksā par atkritumiem?
Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 “Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” 17. punkts nosaka – par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju aprēķinu veic proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam.
16. Vai jāpaziņo ūdens skaitītāju rādījumi arī tad, ja nav patēriņa?
Jā. Ja kaut vienam skaitītājam nav reģistrēts rādījums, automātiski šim skaitītājam tiek aprēķināts vidējais patēriņš pēc iepriekšējiem trīs mēnešiem, noapaļojot veselos kubikmetros. Rādījums jāpaziņo arī tad, ja tas ir nulle. Ja rādījums netiek paziņots, vai arī rādījuma vietā ir reģistrēts jebkurš cits simbols (piemēram – domuzīme), vai arī rādījums ierakstīts nesaprotami, tad tiek uzskatīts, ka šī skaitītāja rādījums nav paziņots (reģistrēts).
17. Kā piereģistrēties WEB NAMS sistēmā?
Lai SIA “Gulbenes nami” varētu Jums nosūtīt autorizēšanai nepieciešamo linku, lūdzam, Jums uzrakstīt iesniegumu, kurā ir jānorāds:
- Vārds, uzvārds;
- Nekustamā īpašuma adrese;
- E-pasta adrese;
- Personīgais rēķina Nr.XXXX, kurš atrodas Jūsu rēķinā (četri cipari).
Iesniegumu var iesūtīt uz info@gulbenesnami.lv vai iesniegt klātienē SIA “Gulbenes nami” birojā Gaitnieku ielā 1B, Gulbenē. Reģistrācijas links tiks nosūtīts uz Jūsu norādīto e-pasta adresi trīs līdz piecu darba dienu laikā. Jautājumu gadījumā lūdzam zvanīt uz uzņēmuma informācijas tālruni 64473457.
18. Kādi normatīvie akti nosaka decentralizētās kanalizācijas apsaimniekošanu Gulbenes novadā?